Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze
Dievnams Garkalnē, kā liecina vairāki vēstures avoti, celts jau 17. gadsimta sākumā. Sākotnēji bija neliela koka baznīca – kapela, saukta Teņa (Antonija) vārdā. Tā ir liecība, ka tur atradusies sena kulta vieta. Tad baznīcu nojauca un pārvietoja blakus vecajai Neijermīles pilij ( tagadējā Ādažu pagastā, pie Baltezera kanāla).
Taču Garkalne bez baznīcas nav palikusi. 18.gadsimta sākumā Garkalnē uzcēla jaunu koka baznīcu, sauktu par Vesterotes un Iļķenes kapelu (Weterotten, Hilcens Kapelle), jo tā atradusies uz Vesterotes un vēlāk tai pievienotās Iļķenes muižiņas zemes. Diemžēl baznīcu izpostīja Ziemeļu kara laikā. Neraugoties uz to, kristīgā ticība Garkalnē tika saglabāta. Svētdienās draudzei sprediķus lasījis skolotājs Gulbju Jānis (Kulbe John).
Mūsdienās neizprotami šķiet, kālab jaunā mūra baznīca celta klusā, mazapdzīvotā vietā – meža malā – nevis tuvāk tagadējam Garkalnes pagasta centram. Vērā ņemami vēsturiskie apstākļi. Jaunuzceltās baznīcas tuvumā atradās Remberģu, Vesterotes un Iļķenes muižas. Šo triju muižu zemnieku bērni mācījās skolā, kas, savukārt, atradās blakus baznīcai. (Pašlaik senā skolas ēka ir atjaunota un apdzīvota).Caur šīm trijām muižām, pa Gaujmalu un garām baznīcai uz Rīgu (caur Ādažiem) veda dzīvais Rīgas – Pēterburgas lielceļš, saukts arī par Rīgas – Tērbatas ceļu. Lielceļš šķērsoja Gauju pie Iļķenes muižas (tagadējām "Āņu" mājām), un šo vietu dēvēja par "Iļķenes pārceltuvi". Tolaik tilta pār Gauju vēl nebija, tāpēc pāri upei cēlās ar prāmi. Netālu no pārceltuves atradās liela mūra ēka – zirgu pasta stacija. Vēlāk šo pasta ēku nojauca. Tās materiālus izmantoja Garkalnes baznīcas celtniecībai. Līdz ar Vidzemes šosejas izbūvi, tas ir, ap 1863.gadu, Rīgas - Pēterburgas ceļš pamazām zaudēja savu nozīmi. Garkalnes pagasta centrs izveidojās Vidzemes šosejas un dzelzceļa līnijas tuvumā – aptuveni 3 kilometrus no Garkalnes baznīcas.
Garkalnes baznīcai blakus atrodas kapi, kuros atdusas mūžībā aizgājušie vietējie iedzīvotāji. Tur apglabāta rakstnieka J.Jaunsudrabiņa māte – Ieva Jaunsudrabiņa (1850. – 1943.), skolotājs Krišs Uksts (1874. – 1959.) (inteliģents un prasīgs mācībās pret zemnieku bērniem), republikā savulaik pazīstamais deju skolotājs J.Kalniņš (1925. – 1984.), radio galvenais režisors Viktors Zvaigzne (1927. – 1983.), Garkalnes kluba ilggadējā vadītāja Lilija Sproģe un padomju laika ciema priekšsēdētāja Anna Rozenfelde.
Padomju varas gados blakus baznīcai izveidojās jauna apdzīvota vieta – Garkalnes kolhoza ciemats. Vēstures gaitā Garkalnes baznīcas draudzi vadījuši sekojoši mācītāji:
Pēc otrā pasaules kara garīgais darbs draudzē izsīka. Kolhoza laikā baznīcas telpās atradusies noliktava. Tikai neilgi pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas baznīcu daļēji atjaunoja un telpas izmantoja Tautas Tradīciju nama vajadzībām.
Garīgā atdzimšana Garkalnē sākās deviņdesmito gadu sākumā. Garkalnes centrā darbojās interesanto tikšanos klubs, kuru vadīja Daina Jurēvica. Viņas vadībā tika noorganizēta teologa Jura Rubeņa lekcija, uz kuru bija ieradušies daži patlaban populāri cilvēki, kā, piemēram, Georgs Andrejevs, Latvijas vēstnieks Kanādā, žurnālists Rišards Labanovskis un citi. Tad arī radās doma dibināt Garkalnes evaņģēliski luterisko draudzi un to vadīt uzņēmās Rīgas Lutera draudzes mācītājs Juris Rubenis.
Sākot no 1991.gada, Garkalnes draudzes mācītāji bija Juris Rubenis un Kārlis Žols, tagad - Indulis Paičs. Ērģelnieces ir Ingūna Putniņa un Ilze Līce.
1998.gadā apritēja 150 gadu, kopš celta un 25.jūlijā iesvētīta Garkalnes baznīca. Šis bija nozīmīgs Jubilejas gads mūsu baznīcai. Desmit gados, kopš pasludināta Latvijas neatkarība un atgūta baznīca, draudze paveikusi lielu darbu, lai to atjaunotu sākotnējā veidolā. Baznīcā ir veikts kapitālais remonts – savesti kārtībā baznīcas pamati, uzlikts jauns skārda jumts, atjaunots tornis un torņa smaile ar tradicionālo gaili, kā arī atjaunota baznīcas iekšpuse – atgūta altārglezna, izgatavota jauna kancele un soli, ierīkota apkure, tika veikts sakristejas un mācītāja ģērbtuves kapitālais remonts, ievilkta apsardzes signalizācija un atjaunota ūdenspadeve. Esam pateicīgi draudzes priekšniekiem Rutai Bezbailei un Egilam Lejam par lielo organizatorisko darbu, kas ieguldīts baznīcas atjaunošanā. Šajā svētīgajā darbā lielu atbalstu sniegusi vietējā Garkalnes pašvaldība – priekšsēdētāja Kārļa Cīruļa vadībā. Lielu ieguldījumu baznīcas atjaunošanā devuši aktīvākie draudzes locekļi: Kaulu, Jurkānu un Eglīšu ģimenes. Nelielā Garkalnes lauku baznīca, mājīga un silta, sagaida ikvienu Dievlūdzēju. Garīgā dzīve draudzē pilnveidojas. Dievkalpojumus apmeklē arvien vairāk jauniešu, pieaug iesvētāmo skaits.
Sirsnīgi pateicamies mācītājiem Jurim Rubenim, Kārlim Žolam un Indulim Paičam par mūsu dvēseļu kopšanu un garīgās dzīves pilnveidošanu.
Dieva vārds mums atnes mierinājumu un drosmi, dāvā darba gribu. Strādāsim, kalposim, cerēsim, ticēsim, mīlēsim – gan tad Dievs savā žēlastībā un savā laikā mūs arī svētīs.
Atdzimsim Dieva spēkā!
Vēstures materiālus apkopoja un tekstu sastādīja Ilze Teikmane. Konsultantes – Daina Garokalns, Zane Seņkova